venusto

Italian

Etymology

Borrowed from Latin venustus.

Pronunciation
  • IPA(key): /veˈnu.sto/
  • Rhymes: -usto
  • Hyphenation: ve‧nù‧sto

Adjective

venusto (feminine venusta, masculine plural venusti, feminine plural venuste)

  1. (literary) beautiful in a specifically graceful way
    Synonym: bello
    • c. 1316–1321, Dante Alighieri, “Canto XXXII”, in Paradiso [Heaven]‎, lines 124–126; republished as Giorgio Petrocchi, editor, La Commedia secondo l'antica vulgata [The Commedia according to the ancient vulgate]‎, 2nd revised edition, Florence: publ. Le Lettere, 1994:
      dal destro vedi quel padre vetusto
      di Santa Chiesa a cui Cristo le chiavi
      raccomandò di questo fior venusto.
      On the right you see that ancient father of Holy Church, to whom Christ entrusted the keys of this beautiful flower.

Anagrams

Latin

Pronunciation

Verb

venustō (present infinitive venustāre, perfect active venustāvī, supine venustātum); first conjugation

  1. to beautify

Conjugation
   Conjugation of venustō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present venustō venustās venustat venustāmus venustātis venustant
imperfect venustābam venustābās venustābat venustābāmus venustābātis venustābant
future venustābō venustābis venustābit venustābimus venustābitis venustābunt
perfect venustāvī venustāvistī venustāvit venustāvimus venustāvistis venustāvērunt,
venustāvēre
pluperfect venustāveram venustāverās venustāverat venustāverāmus venustāverātis venustāverant
future perfect venustāverō venustāveris venustāverit venustāverimus venustāveritis venustāverint
passive present venustor venustāris,
venustāre		 venustātur venustāmur venustāminī venustantur
imperfect venustābar venustābāris,
venustābāre		 venustābātur venustābāmur venustābāminī venustābantur
future venustābor venustāberis,
venustābere		 venustābitur venustābimur venustābiminī venustābuntur
perfect venustātus + present active indicative of sum
pluperfect venustātus + imperfect active indicative of sum
future perfect venustātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present venustem venustēs venustet venustēmus venustētis venustent
imperfect venustārem venustārēs venustāret venustārēmus venustārētis venustārent
perfect venustāverim venustāverīs venustāverit venustāverīmus venustāverītis venustāverint
pluperfect venustāvissem venustāvissēs venustāvisset venustāvissēmus venustāvissētis venustāvissent
passive present venuster venustēris,
venustēre		 venustētur venustēmur venustēminī venustentur
imperfect venustārer venustārēris,
venustārēre		 venustārētur venustārēmur venustārēminī venustārentur
perfect venustātus + present active subjunctive of sum
pluperfect venustātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — venustā — — venustāte —
future — venustātō venustātō — venustātōte venustantō
passive present — venustāre — — venustāminī —
future — venustātor venustātor — — venustantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives venustāre venustāvisse venustātūrum esse venustārī venustātum esse venustātum īrī
participles venustāns — venustātūrus — venustātus venustandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
venustandī venustandō venustandum venustandō venustātum venustātū

Adjective

venustō

  1. dative/ablative masculine/neuter singular of venustus

References
  • “venusto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • venusto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.