titillo

See also: titillò

Italian

Verb

titillo

  1. first-person singular present indicative of titillare

Latin

Etymology

Either imitative of the sound of giggling or a reduplicated form derived from Ancient Greek τίλλω (tíllō, “pluck, annoy”).

Verb

tītillō (present infinitive tītillāre, perfect active tītillāvī, supine tītillātum); first conjugation

  1. to tickle
    (The Motto of Hogwarts School of Witchcraft and Wizardry.)
    Draco dormiens nunquam titillandus.
    A sleeping dragon is never to be tickled.
  2. to titillate

Conjugation
   Conjugation of tītillō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present tītillō tītillās tītillat tītillāmus tītillātis tītillant
imperfect tītillābam tītillābās tītillābat tītillābāmus tītillābātis tītillābant
future tītillābō tītillābis tītillābit tītillābimus tītillābitis tītillābunt
perfect tītillāvī tītillāvistī tītillāvit tītillāvimus tītillāvistis tītillāvērunt,
tītillāvēre
pluperfect tītillāveram tītillāverās tītillāverat tītillāverāmus tītillāverātis tītillāverant
future perfect tītillāverō tītillāveris tītillāverit tītillāverimus tītillāveritis tītillāverint
passive present tītillor tītillāris,
tītillāre		 tītillātur tītillāmur tītillāminī tītillantur
imperfect tītillābar tītillābāris,
tītillābāre		 tītillābātur tītillābāmur tītillābāminī tītillābantur
future tītillābor tītillāberis,
tītillābere		 tītillābitur tītillābimur tītillābiminī tītillābuntur
perfect tītillātus + present active indicative of sum
pluperfect tītillātus + imperfect active indicative of sum
future perfect tītillātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present tītillem tītillēs tītillet tītillēmus tītillētis tītillent
imperfect tītillārem tītillārēs tītillāret tītillārēmus tītillārētis tītillārent
perfect tītillāverim tītillāverīs tītillāverit tītillāverīmus tītillāverītis tītillāverint
pluperfect tītillāvissem tītillāvissēs tītillāvisset tītillāvissēmus tītillāvissētis tītillāvissent
passive present tītiller tītillēris,
tītillēre		 tītillētur tītillēmur tītillēminī tītillentur
imperfect tītillārer tītillārēris,
tītillārēre		 tītillārētur tītillārēmur tītillārēminī tītillārentur
perfect tītillātus + present active subjunctive of sum
pluperfect tītillātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — tītillā — — tītillāte —
future — tītillātō tītillātō — tītillātōte tītillantō
passive present — tītillāre — — tītillāminī —
future — tītillātor tītillātor — — tītillantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives tītillāre tītillāvisse tītillātūrum esse tītillārī tītillātum esse tītillātum īrī
participles tītillāns — tītillātūrus — tītillātus tītillandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
tītillandī tītillandō tītillandum tītillandō tītillātum tītillātū

Derived terms

Descendants
  • → English: titillate
  • → French: titiller
  • → Italian: titillare
  • → Portuguese: titilar
  • → Spanish: titilar

Further reading
  • “titillo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “titillo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • titillo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.