klausītājs

• klausītājies

From klausīt(ies) (“to listen”) +‎ -ājs (“-er”).

klausītājs m (1st declension, feminine form: klausītāja)

1. (male) listener, hearer (e.g., at a lecture, concert, etc.)

   lekcija pulcējusi daudz klausītāju ― the lecture attracted many listeners

   koncerts klausītājiem patika ― the concert pleased the audience

   saistīt klausītāju uzmanību ― to capture the audience's attention

   garlaikot klausītājus ― to bore the audience

2. (male) person who follows a course, etc. in the form of lectures; student

   jauno lektoru skolas klausītāji ― the new assistant school students