devoraturus

Latin

Etymology

Future active participle of dēvorō

Participle

dēvorātūrus m (feminine dēvorātūra, neuter dēvorātūrum); first/second declension

  1. about to devour

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative dēvorātūrus dēvorātūra dēvorātūrum dēvorātūrī dēvorātūrae dēvorātūra
Genitive dēvorātūrī dēvorātūrae dēvorātūrī dēvorātūrōrum dēvorātūrārum dēvorātūrōrum
Dative dēvorātūrō dēvorātūrae dēvorātūrō dēvorātūrīs dēvorātūrīs dēvorātūrīs
Accusative dēvorātūrum dēvorātūram dēvorātūrum dēvorātūrōs dēvorātūrās dēvorātūra
Ablative dēvorātūrō dēvorātūrā dēvorātūrō dēvorātūrīs dēvorātūrīs dēvorātūrīs
Vocative dēvorātūre dēvorātūra dēvorātūrum dēvorātūrī dēvorātūrae dēvorātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.